LAN party.

Pāris mēneši jau pagājuši kopš pēdējā LAMA party, par kuru jau zivs uzrakstīja pāris rindiņas.
Sāku jau klusībā trīties par jauna pasākuma darīšanu. :P
Padzenāt kopā ar SH ,NG pārstāvjiem un citām alus kapsētām kādu trešo kvaku, ētē, kvaku karus un cēes.
Bet drīzāk, ka tas viss notiksies pēc Jaunā gada sākuma, kad būs norimis xmas darbu skrējiens.

Alu!

Brīvdienas gona labas.

Piektdien ar als un Pūres gatavotiem konserviem aka "Tūristu brokastis" (sen nebija lietots tāds produkts) pavērojām filmu "Sapieri" (nu tā ... ), un vakarpusē aizdevāmies ar sešpadsmito trolli skatīt vaigā mūsu jaunās darba vietas gatavības procesu. Un pie reizes izplānot kas, kur un kā. Pāris minūtes pirms 22.00 Ģirts aiznesās uz tuvējo lielveikalu un atvēlās apakaļā ar "Balantines" litra iepakojumu. Tā nu pamalkojot un apspriezot vēlamo ķirbju audzēšanas procesa vidi tika nolemts savākt Eviju no "Brāļa" kroga Tērbatas ielā un turpināt diskusijas pie Anrija. Sacīc, darīc.
No rīta eleganti izveicu procedūru ar iepirkumiem stūra veikalā (šampānietis, cēsu dzins, 3 l tomātu sula), drusku padiskutējām un gāzējām uz darbu.
Un te nu sāpīgākais. Bija sarunāts Rūcis ar busu, kurā cēlām iekšā Evijas mocīti, un, pļja, veiksmīga kārtā nezin kādā makarā Anrijs pamanījās pirkstu iebāzt starp ķēdi un zobratu, kuri stumšanas rezultātā pagriezās. Pirksta gals, drusku kauls tika vareni saplacināti. Ar visu cimdu. Ātrie ieradās laicīgi un aizmaucām uz Gaiļezeru., kur arī stundas piecas notusējos, kamēr piešuva apakaļā galiņu. Pa vidam pieskrēja Ģirts ar mazo balzāmiņu, kurš arī tika eleganti nogaršots (kopā ar divām dāmām, kuras gaidīja radinieka aklās zarnas izgriešanu) no kakliņa. Izdevusies diena tā teikt ...
Šon akal drusku darpā, kāds nieks ar als, tika izgatavotas vizītkartes, sagrieztas vakar izraudātās un sadrukātās vīna etiķetes. Projekts nedaudz bija ievilcies. Pašlaik gaidu atbildīgo personu, lai uzrakstītu pavadzīmi.












Alu! Āmen!

Fotogrāfiju kartēšana Picasa tīmekļa albūmos.

Tā arī neiebraucu - tas ir konkurējošs produkts nesen atvērtajam www.verveearth.com, vai kopīgs galaprodukts demo stadijā? Verve arī izmanto gūgles karti. :/

Kartēt fotogrāfijas
Skatiet kartē savas sakārtotās fotogrāfijas un precīzi parādiet draugiem, kur nofotografējāt labākos uzņēmumus. Izveidojot jaunu albumu, vienkārši ierakstiet vietu laukā “Place Taken” (Uzņemšanas vieta) vai uzlabojiet fotogrāfijas novietojumu, izmantojot vilkšanas un nomešanas karti. Tas ir lielisks veids, kā parādīt fotogrāfijas no vasaras atvaļinājuma vai ilgstoša ceļojuma. Lai ātri apskatītu rezultātus, atrodiet mūsu demo albumu.

Avoc.

Obligātais dienests 92-94.

Pārliku jaunās atsauces dažos postos, sāku bolīties, kas par krikumiem stāv publiski pieejami, un uzdūros uz paris skanētām armijas bildēm.
Tad nu piedāvāju publiskai apskatei:










Kaut kur Latvijas ārēs, pareizāk Kurzemē pie Lietuvas robežas, atradās šāds braucamais, kuru atņēma un atdzina pie mums. Uz 6. Liepājas bataljona Papes rotu.










Šis ir bez jeb kādiem komentāriem.










Šesdesmit sestais gaziks, ar kuru pirmdienās rotas komandieris Dainis Lūks brauca uz bataljonu pēc jauniem rīkojumiem, pārtikas, pripampāsiem, kareivjiem, visādām darīšanām un tā. Kā arī tika izvadāti norīkojumi pa robežpunktiem.










Tā vajadzēja klāt gultas.








Arī bez komentāriem. Ja nu vienīgi letiņi izpriecājušies pļavā. :)










RKP "Rucava".
Zaļais vagoniņš robezsargiem. Pa vidu muitas deklarantes Dacītes mājvieta. Baltais - muitniekiem.
Un skaistulis uz vietējā virsdienesta kaprāļa Jawa's.









Bez komentāriem. Tas pats skaistulis. :)










Vakara pasākums pēc atboja ar dzērienu degustēšanu. Pēc viena šāda pasāciena (protams ar paģirām) dabūjām paskrieties gāzmaskās kādus 15 apļus pa stadionu, un pēcāk staipīt burkānu kastes uz noliktavu. :)
Pāris reizes pasēdējām vietējā, neapkurinātā gubā vēlā rudens laikā (no rīta, laizot laukā, katram tika vairāki, sirsnīgi sitieni pa muguru ar steku), un vienreiz pat tiku uz Rīgu aizvizināts.
Ā, bija pat gadiens, ka RKP neviena nav - visi robiņi vietējā barčikā silda konjaka glāzes un aktīvi diskutē par globālās sasilšanas problēmām. Ēdināšanas iestādes īpašnieks bija Latvijas pierobezā dzīvojošs korpulents lietuvietis ar palamu "Bārda", pie kura arīdzan varēja atvērt kredītlīniju. :)










Višņevskis (vilīša šoferis) un es pie rotas galvenajām durvīm.










Latvijas - Lietuvas robezas agrā rīta stundā pie "Rucavas" RPK.










Kāds vietējais traktorists pa pāli ieracies jūrmalas smiltīs.










Ingucis no Imigrācijas dienesta, es un daļa no Veterinārā dienesta.

Kulītes maiņa tiem pašiem vēžiem.

Juzeppe, garīgais līderis SH projektam, ircā iemeta ziņu, ka drusku nomainījis manu publiski pieejamo krikumu un netīrās veļas apskates vietnes adresi. Tagad būšot tā - http://svilpe.soulhunt.lv/

Āmen! Alu!

Vaya Con Dios arēnā "Rīga"

Kaisle, ugunīga degsme tikko pamanāmās ķermeņa kustībās, nevaldāmi strauja ģitāras dvēsele un sastindzis prāts, pieaugošs uzbudinājums un neskaidras ēnas liesmu atblāzmās ...

... un samtainā, sulīgā, vāri vibrējošā balss vientuļas vijoles pavadījumā izkliedējot rīta dūmakaino miglu pār čigānu nometni, aicinot saules skaņām savīties ar jaunas dienas sākumu un doties plašajā pasaulē ...

Džeza, blūza un gypsy nevaldāms ūdenskritums. Fantastisks akustiskais koncerts. Ģitāra, vijole, klavieres, kontrabass un bungas. Un savdabīgā, spēcīgā, izteikti košā Dani Klein balss. Ne vēsts no ierasto albūmu skanējuma un aranžējuma. Pure acoustic. Pusotra stunda labsajūtas. (:

Paveci klipi ieskatam kastasir no jūtūbes.





Vaya Con Dios.

Laime.

Visiem tika laime.
Ikvienam.
Pa saujai mīlestības un laba vārda.
Nežēlojot neko.
Ne naudu, ne laiku.
Visur paspēja, visiem palīdzēja.

Cilvēki nāca un gāja.
Jauni un veci.
Viens pēc otra.
Katram pa padomam un mierinājumam.
Katram pa uzmundrinājumam, atbalstam un prieka kripatai.
Visi jūsmoja un klusībā apskauda.
Laimes dota spēja.

Sirmā vecumā, mierīgi, bez jebkādas nožēlas par piepildīto dzīvi, izdegot un laižoties mūža miegā, kā zibens no skaidrām debesīm uzzibsnīja skarba patiesība - viens palika bez nekā ...
Vīrs.

Pārdošanā koka klucis - dators ar LCD monitoru.

Doma nav peļama. Notirgot subjektu e-bay tirgū. Tā teikt plaša mēroga globālajā kuhņā. Varbūt kādam iepatīkas un vēlas iegadāties produktu ... Bet. Ar svarcz akkountu sākām bakstīties tajā visā ētirgus sistēmā un atdūrāmies pret pirmo klupšanas akmeni - nezinām, kā pareizi ielikt un kādu (šajā gadienā shipping kalkulātorā bļaustījās par nepareizu zip kodu) cenu par piegādi. It kā jau pircējs jamo apmaksā, bet nemākam pareizi norādīt. Te arī palikām ... :/
Lūk. PayPal konts, dabīgi, arī nav, bet tas ir nokārtojams. Un vēl izrādās, ka Latvija pagaidām nevar no šī maksājumu tīkla saņemt rubuļus. Iespējams nākamgad. Nepalīdzēja arī Onkuļa raksts par iepirkšanos ēbajā, ātra komentāru pārlasīšana un forums. Laikam nespīd pagaidām tur tā čiks un viss notirgot, neprasot viediem vīriem un sievām. Te arī palikām pavisam ... /

Naivi jau ir - bet, varbūt šeit kāds grib tādu sarūpēt savā īpašumā ?
To taču var dajebkurš tehniskas dabas vīrs salikt ...

Sākuma procesa bildes te. Specifikācija šeit.
~ 350 mūsu naudiņas.

A vēl sīkāk pa pastu vai skapi.

LMT rēķins. O_o

Es saprotu, ka par visu jāmaksā - divu mēnešu kopsumma, attālināta paļurināšanās ar mīļajiem, darbu saskaņošana ar klientiem, sarunas īsas un garas, vakara pasaciņas un ēpasti atrodoties Somijā ...

Bet nu GPRS tarifi tomēr iespārda ne pa jokam:










Te par Septembri.

Regulāri dzimumsakari.

Man nav regulāri dzimumsakari.

Nedēļas nogale.

Klausos un pie reizes iešauju šhnapi (iemesls zemāk) nupat lejupsasūkāto Martin L. Gore - Counterfeit e.p. - 1989 albūmu. Jaunībā ēdām stikla desu, gaudojām izmanīgi līdzi (... tēlojot, iztēlojoties vai vnk esot pālī ?) un pieskandinājām izstabu sāpju sagrauztas sirds balsī. Sešas dziesmas, bet patīk joprojām attiecīgā omā un uzjunda sāpi. Bet kā katalizātors šim mirkļa vājumam bija Ārčija pousts, kurā jau grasījos izteikties korekti, bet paskatoties tīkelā, sapratu, ka jaucu personāžus, uz līdz ar to atcerējos augstāk minēto solistu no depešiem.

Bet nu tagad pie paša sāpīgākā un skarbākā. Pļaviņš paziņo, ka ilggadējais copes biedrs Ālandos, nepārspēts līdaku un samu karalis, paziņa no VSKB laikiem, savulaik pudeles brālis, tagad jau vairākus gadus vispārneko nelietojošs un visbeidzot gādīgs ģimenes cilvēks Kirla ir neatgriezeniski (smagi) bojāts ceļu satiksmes negadījumā tepat Rīgā (žūpa uz ceļa). Pisecss. :x

Piektdien ar pašpicu (pašrocīgu gatavotu) un sestdien ar lielo boršča katlu (~ 8 l), ceptām vistu daļām, pāris salātiņiem, bērnu šampi, tantuku šampi, onku šhnapi, ar mammām, māsīcām, tantēm, krusttēviem, radiniekiem un drusku spēlētu, uzdāvinātu grīdas rotaļu (griež griežamo un tad rokas, kājas liek uz krāsainiem apļiem) klusi nosvinējām dēla desmito dzimpeni. Svētdien savukārt aizdevāmies uz dāču apbērt rozes ar kombinēto sūnu kūdru, samaksāt vietējai "zvaigznei" piecīti par ēkas/viss pārējais pieskatīšanu, un vakarpusē pavērojām tālrāža zilo ekrānu. Klasiskas brīvdienas, tā teikt ...

Laptops @ netgames.lv.

Zivs ielika netgeimos dažas rakstu zīmes ap un par pārnēsājamo devaisu. Tā teikt publiskai nozākāšanai. :x

Laptops.

Vakar ienācās pasūtītais monitors, kuru arī pieskrūvējām, iepriekš izjaucot to, lai noņemtu traucējošo kājas stiprinājumu.
Kaut kad laika gaita uztapināsim drusku sīkāku aprakstu par ideju un tapšanas procesu.
Dažas iepriekšējās biudes šeit.

Kreatīvie busi.

Death Adder death.

Šorīt izgulējos, piesvempos, ieslēdzu pēci un še tev - pele nerespondē. Tikai MOUSE3 deg. Un viss. Sūda būšana, nodomāju un sāku lūkoties pēc vainas. Padomāju, tā jau gļukains XP (tjūnēts, bakstīts, servisi izravēti, utt.), kā nekā jau nepilni 2 gadi kopš instalācijas. Kāds iebildīs, ka ilgs laiks, - jā, piekrītu, grasījos jau pārlikt kaut kad, bet aprūpēts, tīrīts un mazgāts bija regulāri visu šo laiku. Pat saņēmos un salaboju boot.ini, par kuru jau kādu gadu bļaustījās startupā. Bet uzlikt pa virsu XP gan neļāvās - domājams dēļ manām aktivitātēm un tjūnēšām ar jamo. :)
Bet nekas nelīdzēja - dead mana mīļā Death Adder pele. Ne draiveru, ne firmwāres apdeits nelīdzēja. Garantiju šeit nedabūt, labot, domājams, šeit arī nav iespēju. Aizmetu pastu Saturn tīklam (Vāczemē, Belefīldā), kur pirku savu smukulīti, cerībā, ka pavīdēs kāda iespēja veikt apmaiņas procesu garantijas laikā.
Vecā Copperhead pele darbojas kā nākas. :/

Upd. Aizmirsu pavēstīt, ka novembrī būs pieejama jauna pele - Lāčplēsis. ((: Nosaukums rullē ...

Upd. Darbā piespraudu. Dead. :/

Jaukā animācija.

Darklight blogā pamanīju vienu no pirmajām, manis redzētajām animācijām internetā (ļoti nesavlaicīgi tiku pie tāda ... ). Patika dikti. Biju jau aizmirsis par tādu lietu. (:



Upd. Eku pārējais Konstantin Bronzit garadarbu saraksts.

Pamācoša eseja.

Pie Toma uzdūros pārdomu vērtam rakstījumam:

Nekad nespēšu saprast, kāpēc vīriešiem un sievietēm ir tik dažādas izpratnes par seksu. Venēra, Marss - nekad nesapratīšu. Kāpēc vīriešiem lēmumu pieņemšana un lietu izpratne iet caur smadzenēm, bet sievietēm - caur sirdi?
Viss notika tā. Pagājušo nedēļu kādu vakaru liekoties ar sievu gulēt, es pamēģināju viņai “piebraukt”, bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem es izdzirdēju:
- Zini, man kaut kā negribās. Vienkārši kādu brīdi paturi mani savos apskāvienos.
- KO?
Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu tikai viens vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas:
- Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības.
Es nodomāju: “Kas gan viņai lēcies?”. Ar vienu vārdu sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām.
Nākamajā dienā mēs devāmies iepirkties uz kādu labi pazīstamu vietu, kuru es saucu GIV (gigantiska iepirkšanās vieta).
Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu lai ņem visus trīs.
Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa.
Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.
Ziniet… es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi ka es esmu nojūdzies - viņa pajautāja, kā būtu ar to tenisa aproci - es lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi. Bet es arī tam piekritu.
Viņa tur pat vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tik pat kā fiziski - seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa:
- Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.
Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju:
- Nē, mīļā, man kaut kā negribās.
Jūs ziniet, ko nozīmē izteiciens “pilnīgā neģīmī”? Visa šī emociju gamma - neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids… vienlaicīgi uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
- Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos un tas ir viss.
Un kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:
- Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finansu iespējas…
Tā ka tagad apmēram līdz 2008. gadam man sekss nespīd.

Avoc.